Eiropas Latviešu Apvienība

Kontakti

Prezidija Priekšsēde

RA/zv. advokāte

Dace Līga Lutere-Timmele [Luters-Thümmel], MELS

c/o Dr. Denkl Dr. Mirow Haver J.D.

Rechtsanwälte Steuerberater Wirtschaftsprüfer

Graf-Adolf-Straße 21, D - 40212 Düsseldorf, Vācija

Tālr. +49-(0)211-99 40 70

Fakss: +49-(0)211-99 40 726

E-pasts: thuemmel.luters.duesseldorf@t-online.de

Mājas lapa:

www.ela-online.eu, www.lk-v.de vai www.denkl.de

Prezidija locekļi: Dace Lutere-Timmele [Luters-Thümmel], priekšsēdētāja, un Dr. Andris Zemītis (Vācija), Pēteris Svilis, Vija Hughes (Lielbritānija) un Mudīte Hoogland-Krasta, Ilze Šakare (Zviedrija)

Struktūra un aktivitātes

Eiropas Latviešu Apvienībā darbojas prezidijs un paplašinātais prezidijs ar prezidiju priekšsēdi priekšgalā. ELA ir nodibināta lai veicinātu latviešu nacionāli politiskās intereses Eiropas mērogā un  biedru organizācijas saskaņotos informācijas, izglītības un kultūras jomā. Biedru organizācijas savstarpēji apmainās ar informāciju, atrod atbalstu caur ELA organizāciju, meklē pieredzi no citām biedru organizācijām, veido kopēju sadarbības tīklu, izstrādā vadlīnijas un rezolūcijas un veic politisku darbību Eiropas institūcijās un uz nacionālā līmeņa.

ELA ir aktīva Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdē un piedalās kopīgās akcijās ar PBLA.

2007. g. 29. septembrī notika pēdejā paplašinātā prezidija sēde Oslo, Norvēgijā.

Drīzumā lasiet vairāk par sēdes rezultātiem.

 Vēsture

Eiropas Latviešu Apvienības (turpmāk ELA) priekšteci, Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru (turpmāk LAK EC), nodibināja 1951. gadā 31. jūlijā Londonā. Dibināšanas sēdē piedalijās vadošās amatpersonas no Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (mag.iur. A. Abakuks, J. Skujevics, A. Sprudžs, plkvlt. K. Strazdiņš, mag.iur. L. Tālnora, komponists A. Jērums, plkv. R. Osis, sūtniecības sekretārs O. Rozītis), Belģijas Latviešu Nacionālās Komitejas (zv. advokāts K. Gulbis), Latviešu Apvienības Dānijā (E. Bušs), Latviešu Palīdzības Komitejas Francijā (Bruno Rozītis) un Francijas Latviešu Biedrības (V. Pētersons), Latviešu Centrālās Padomes Vācijā (pulkv. V. Janums, R. Liepiņš), LNFS (Dr. V. Ginters, inž. A. Ozols; kopš 1953. gada 15. februāra: Zviedrijas Latviešu Centrālās Padome) no Zviedrijas un Latvijas sūtnis no Itālijas (prof. A. Spekke). Kā goda viesi sēdē piedalījās arī sūtņi K. Zariņš, J. Feldmanis un Dr. O. Grosvalds. LAK EC nodibināja ar galveno mērķi sekmēt Latvijas atbrīvošanu un atjaunot Latviju. Lai saskaņotu savu darbību atsevišķās zemēs Eiropā nodibināja Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, kas bija atvērts līdzdarbībai no visām zemēm, kurās uzturējās latvieši. Blakus mērķim saskaņot Eiropā kultūras darbu emigrācijā, organizācijai arī bija skaidri politiskais uzdevums rietumos taisīt propagandu pret komunistu režīmu Latvijā un prasīt Latvijas neatkarību.           

Pēc dzels priekškara pārraušanas un LR neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu sākumā 1995. gadā 23. septembrī Londonā LA)mnodibināja Rietumeiropas Latviešu Apvienību (turpmāk RLA) LAK EC vietā, izsakot atzinību visiem tiem, kuri trimdas laikā pašaizliedzīgi bija darbojušies LAK EC politiskā un kultūras laukā. Sēdē piedalijās amatpersonas no Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (Andrejs Ozoliņš, Anita Kalna-Timane, Dzidra Purmale, Laima Spīkmane-Brauna, Lilija Zobena; Daugavas Vanagu fonds: J. Āpša, A. Lindens), Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes (Mudīte Hoogland-Krasta, Raimonds Krastiņš) un Vācijas Latviešu Centrālās Padomes (Arturs Cipulis). RLA darbojās kā latviešu organizāciju pārstāvniecība Rietumeiropā lai veiktu nacionālās politiskās intereses un saskaņotu organizāciju darbību informācijas, izglītības un kultūras jomā. Prezidijs tika veidots no pārstāvjiem no centrālām organizācijām Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.
 

Sekojot Eiropas Savienības piemēram Rietumeiropas ārzemju latvieši izjuta nepieciešamību piedāvāt iespēju tautiešu organizācijām no visām Eiropas valstīm, kuras agrāk nebija pārstāvētas RLA, iestāties kopīgā Eiropas Latviešu Apvienībā (turpmāk ELA) lai pārvarētu mākslīgo - no pagātnes vēstures un Padomju okupācijas - diktēto Eiropas sadalījumu. Tā 2006. gada 11. septembrī RLA paplašinātā prezidija sēdē Rīgā sēdes dalībnieki no Lielbritānijas, Zviedrījas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Norvēģijas un no jauni nodibinātās biedrības Īrijā Zviedrapstiprināja iepriekšējās dienas prezidija sēdes lēmumu pārdēvēt RLA par ELA. Nosaukums Eiropas Latviešu Apvienība nav jaunizgudrojums, bet tika pārņemts no 1951. gada 30. jūlija dibināšanas protokolā minētā, zv. adv. K. Gulbja, priekšlikuma, kurš ne tikai atspoguļo citu valstu apvienību nosaukumu praksi, bet arī vēsturisko kontinuitāti. ELA turpmāk ir atvērta pret visām latviešu centrālām organizācijām no Eiropas Padomes dalībvalstīm.